2012. gada 19. janv.

Pulksteņa pārvērtības


Mana draudzene izdomāja pārtaisīt pulksteni, lai es noņemu vecās pērles nost un  salieku polimērmāla piekariņus. Tad nu sanāca tāds ļoti salds pulkstenītis. Noteikti piedāvāšu iegādāties līdzīgus variantus, jo man vienmēr ir patikuši šie karājošies pulksteņi, un ir gan skaisti, gan praktiski. ;)

Šādi tas notikās, no vecā pulksteņa uz jaunu. ;)


Polimērmāla kūciņu un saldējumu apsēstība

Tātad turpinu atrādīt savu apsēstību ar polimērmālu. Ar katru reizi arvien vairāk iepazīstu šo materiālu, pašai prieks par to. ;)  


Jo patiesībā ir ļoti daudz dažādu knifu, kā panākt maksimāli labāku rezultātu. Piemēram, izplānojot cepšanas secību, jo ērtāk ir tad, ja vispirms izcep pamatu un pārējo pēc tam liek klāt, citādi, veidojot pārējās sīkās detaļas, pamats jau sāk jukt. Taču tas ne vienmēr darbojas, jo dažas detaļas izceptas ir grūti savienot, tās var vēlāk neturēties kopā un tamlīdzīgi. Vēl viena problēma ir ar āķīšiem, tos kārtīgi jāiestiprina polimērmālā. Ja tos vienkārši iesprauž taisni materiālā, viņus pēc sacietēšanas, var viegli izvilkt ārā. Tāpēc sanāk diezgan piedomāt, lai viss būtu tīrs, kārtīgs un pielietojams.   
Lūk mani darbiņi, kas tapa jau pirms kāda laiciņa. 

Ziemassvētku rotājumi

Lai gan Ziemassvētki jau sen pagājuši, tomēr gribēju parādīt savu mēģinājumu izveidot savādākus eglīšu rotājumus. Ceru, ka šogad varēšu savu kolekciju papildināt un radīt sarežģītākus rotājumus. 

Ar meitiņu gājām pirkt eglīti un rotājumus, jo mājās nekas daudz nebija. Es gandrīz apkritu no rotājumu cenām... par kaut kādiem plastmasas bumbuļiem prasa nepārspējamus ciparus. Man bija žēl tik daudz maksāt par baltu bumbu, kurai pat nekas nav virsū, turklāt tās, kam bija, bija izcili neglītas, taču tās, kas bija skaistas, vēl skaistāk maksāja... 

Tā nu atradu mazas, nocenotas bumbiņas, laikam melnas nevienam nevajadzēja. Maksāja aptuveni 0.70 par 6 bumbiņām. Protams, arī parastas plastmasas, taču biju izdomājusi pati viņas pārveidot. Diemžēl diezgan ilgi ņēmos ar viņām, jo izmantoju akrila krāsas, taču krāsa negribēja turēties uz spīdīgās plastmasas, tad kamēr salīmēju pērlītes un vairākas reizes lakoju. Un tā kā sāku to darīt tieši pirms svētkiem, tad īpaši daudz nepaspēju, bet nu ievērtējiet vismaz to mazumiņu, kas iznācis. ;)) Eglīte jau mums arī bija super maziņa, tā ka vietas tāpat daudz nebija, kur karināt. 






Un šie ir polimērmāla rotājumi. Visus nepaspēju nofočēt, jo pārējie tika uzdāvināti, šie ir vienīgie, kas palika. Bet principā pārejās eglītes bija tādas pašas tikai citās krāsās ar citām pērlītēm. Dāvinot iesēju lentītes, lai var iekarināt eglītē. ;)



Adīts spilvens

Tā kā man ļoti patīk adīt, tad ceru, ka biežāk atcerēšos iemūžināt savus veikumus. Šobrīd meitiņu jau esmu apadījusi no visām pusēm, viņai ir gan cimdi, gan zeķes, gan džemperi, cepures un šalles. Arī citus ģimenes locekļus jau esmu apdāvinājusi. Bet diemžēl nevaru lielīties ar savu atmiņu, tāpēc lielākā daļa ir palikusi neiemūžināta, daudzas lietas jau ir pavalkātas vai prom. 


Mums bērnu dārzā bija nepieciešams spilvens. Tas domāts, cik saprotu, rīta aplim, kad visi sasēžas uz saviem spilveniem. Tapēc vajadzēja vidēja izmēra dekoratīvo spilvenu. Bija liels slinkums skriet pa veikaliem un meklēt kādu mīļu, skaistu un nedārgu spilvenu. 

Un tā kā mājās man jau bija lielās adatas, es tikai aizskrēju uz vietējo audumu veikalu, nopirku spilvena pamatu (nezinu kā pareizi tos sauc) un izraku savus dzijas pārpalikumus, no kuriem nekādi džemperi tāpat vairs nebūtu sanākuši. Uzadīju spilvendrānu no laikam 7 vai 8 dzijām, vairs precīzi neatceros. Diemžēl nesanāca iemūžināt procesu, bet izskatījās diezgan jautri, kā es ņēmos ar tām dzijām, visa gulta pilna ar spilgtiem un krāsainiem bumbuļiem. ;))

Tāds nu sanāca rezultāts. Meitiņai patika, cerams jums arī. ;)




Princešu gulta


Jau sen gribēju pievienot vairākas bildes, bet kaut kā darbi sabrūk virsū, tad slinkums piemetas un vispār regulāri piemirstas visu sabildēt vai dabūt bildes no citiem, ja pati neesmu bildējusi. Turklāt, ja bildes datorā uzreiz nesakārto, arī tad viņas aizmirstas un pēc ilga laika netīšām atrodas. ;)

Tāpēc izdomāju vispirms salikt lietiņas, kuras biju piemirsusi, bet ir mīļas, un pēc tam tikai savus jaunos veikumus. Tātad pagājušajā pavasarī vajadzēja atrisināt meitiņas gulēšanu, jo viņai tad bija aptuveni divarpus gadi, taču viņa bija iesākusi gulēt manā gultā, jo viņas gultiņa bija joprojām redeļu. Protams, pāris reizes nav iebildumu paņemt viņu sev blakus, taču tad tomēr man apnika. Viņa visu laiku atkārtoja, ka tā gulta ir veca un metam ārā. Protams, ne jau izskata ziņā veca, jo, neskaitot pāris skrambas, izskatījās ļoti labi ( joprojām bija baltā krāsā ;p).

Tad viņa teica, ka gulēšot savā gultā tikai tad, ja tā būs princešu... Izmeklējos pa visiem interneta veikaliem... nu murgs. Izskraidīju visus mēbeļu veikalus, beigās jau biju gatava par jebkādu naudu pirkt, tik lūdzu iedodiet man rozā princešu gultu! Galvenais nosacījums bija, ka maksimālais garums var būt 140cm, jo garāka mums nelīda iekšā. Visas ar princesēm vai kronīšiem bija garākas. Tās, kuras viņai patika nebija pieejamas utt. Beigās man pēc ilgstošiem meklējumiem laimīgi paveicās ebayā novinnēt jaunu gultiņu. Protams nebija koka utt, bet vismaz bija princešu. ;))

Šādu paku es saņēmu. Likās, kā tur gulta var ietilpt...



Man, protams, bija doma pašai nokrāsot kādu gultiņu un sagleznot virsū princeses, bet laikam bija mazliet bail eksperimentēt, jo pašas gultiņas tomēr maksā un būtu muļķīgi, ja kaut kas nesanāktu...

 Tāda nu beigās izskatījās viņas gultiņa, kad to saliku, nebiju pat gaidījusi, ka tik labi izskatīsies, jo dzīvē bija pat labāk kā bildēs.



Protams, ar matraci un gultas veļu izskatās labāk. ;) Ir arī tādas interesantas auduma kastes apakšā, un kopā viss izskatās ļoti mīļi, tik nav sanācis nobildēt.


2011. gada 25. maijs

Lellīte no Zizes bloga

Gribēju palielīties ar savu pēdējā laika sirsnīgāko pirkumu. ;) 

Netīšām atradu Zizes blogā ļoti skaistu, pašdarinātu lellīti. Un man ienāca prātā, ka manai mazajai ir tieši sācies tas laiks, kad mīļākās mantas tiek staipītas visur līdzi. Un tā kā 22. maijā viņai bija vārda diena, tad viņa saņēma šādu dāvanu. 

Manuprāt ļoti skaista un mīļa...  izstrādāta līdz pēdējam sīkumiņam un kvalitāte tiešām izcila! Emīlijas burtiņš izšūts un pat apakššortiņi viņai ir. :)) Esmu sajūsmā un mazajai ļoti patīk. Tā kā viņa vārda dienā saņēma arī kārtīgu riteni, kuram aizmugurē ir bērnu sēdeklītis bēbjiem, tad tagad braukājam ar lelli piesprādzētu sēdeklītī. :)

Paldies Zizei!

Mani jaunie auskariņi

Uztaisīju savus pirmos auskarus, izmantojot polimērmālu. Vakar veikalā, pērkot savu iemīļoto aliņu, man pat dokumentus pajautāja. Bērnība atgriežas!!!



Polimērmāls rada atkarību

Laikam būs vēl daudz šādu darbiņu no šī materiāla. Tiešām nesaprotu, kāpēc tikai nesen to atklāju... Polimērmāls patiešām ir lielisks veids, kā gūt neaprakstāmu prieku no savas darbošanās. Laikam tas ir tas bērns, kas katrā sēž iekšā. No mazotnes atceros, kā mani vilināja visas sīkās lietiņas - leļļu karotītes un dakšiņas, ķemmītes, Bārbiju kurpītes un somiņas, centimetru gari zīmulīši un tamlīdzīgas ikdienas lietas pārvērstas miniatūrās mantiņās. Pasaulē ir daudz pieaugušu cilvēku, kas nodarbojas ar tā saucamo dolls house piederumu kolekcionēšanu. Kaut kas tāds bērnībā noteikti ir pietrūcis... man arī... un tāpēc tagad darbojos un priecājos. ;) Lūk vēl daži veikumi un klasiskās cupcakes, kas izskatās ļoti mīļi un pat garšīgi.


Kaklarotiņa ar rozā gliemežvāku un Swarovski kristāliņiem




Top rokassprādze :)