Lellīte no Zizes bloga

Gribēju palielīties ar savu pēdējā laika sirsnīgāko pirkumu. ;) 

Netīšām atradu Zizes blogā ļoti skaistu, pašdarinātu lellīti. Un man ienāca prātā, ka manai mazajai ir tieši sācies tas laiks, kad mīļākās mantas tiek staipītas visur līdzi. Un tā kā 22. maijā viņai bija vārda diena, tad viņa saņēma šādu dāvanu. 

Manuprāt ļoti skaista un mīļa...  izstrādāta līdz pēdējam sīkumiņam un kvalitāte tiešām izcila! Emīlijas burtiņš izšūts un pat apakššortiņi viņai ir. :)) Esmu sajūsmā un mazajai ļoti patīk. Tā kā viņa vārda dienā saņēma arī kārtīgu riteni, kuram aizmugurē ir bērnu sēdeklītis bēbjiem, tad tagad braukājam ar lelli piesprādzētu sēdeklītī. :)

Paldies Zizei!

Mani jaunie auskariņi

Uztaisīju savus pirmos auskarus, izmantojot polimērmālu. Vakar veikalā, pērkot savu iemīļoto aliņu, man pat dokumentus pajautāja. Bērnība atgriežas!!!

Polimērmāls rada atkarību

Laikam būs vēl daudz šādu darbiņu no šī materiāla. Tiešām nesaprotu, kāpēc tikai nesen to atklāju... Polimērmāls patiešām ir lielisks veids, kā gūt neaprakstāmu prieku no savas darbošanās. Laikam tas ir tas bērns, kas katrā sēž iekšā. No mazotnes atceros, kā mani vilināja visas sīkās lietiņas - leļļu karotītes un dakšiņas, ķemmītes, Bārbiju kurpītes un somiņas, centimetru gari zīmulīši un tamlīdzīgas ikdienas lietas pārvērstas miniatūrās mantiņās. Pasaulē ir daudz pieaugušu cilvēku, kas nodarbojas ar tā saucamo dolls house piederumu kolekcionēšanu. Kaut kas tāds bērnībā noteikti ir pietrūcis... man arī... un tāpēc tagad darbojos un priecājos. ;) Lūk vēl daži veikumi un klasiskās cupcakes, kas izskatās ļoti mīļi un pat garšīgi.

 

Kaklarotiņa ar rozā gliemežvāku un Swarovski kristāliņiem

Top rokassprādze :)

Aiz neko darīt

Kādu dienu sapratu, ka vannas istabā bagais bardaks valda, kā jau visā manā mazajā mājoklītī. Bet tur es vismaz redzēju, kā to nedaudz uzlabot. Sāku skatīties uz kastēm, kas man mājās jau ir un atradu pītu kasti, kuru izdomāju nedaudz uzskaistināt. Man vajadzēja viņu priekš dažādām skaitumlietām, kur visas smuki samest, lai nav pa plauktiem jārakājas. Viena tāda kaste man jau bija, taču sāka palikt par mazu priekš daudzajām ķemmēm, krēmiņiem un matu eļļiņām, kas tiek lietotas ikdienā... 

Tā nu man tapa šī groziņa auduma daļa. Tā kā šūt māku tik, cik pašmācības ceļā, tad katrs pat mazākais veiksmīgi pabeigtais šūšanas darbs man liekas īsts sasniegums. :)) Šis protams bija ļoti ātrs un vienkāršs - vienā sekundē radās ašā doma, nākamajā jau vilku audumus ārā no atvilktnēm un pēc mirklīša jau viss gatavs. Taču galvenais, ka atradu tik grandiozu audumu, ka lētā kaste kļuva par visnotaļ izsmalcinātu. ;)

Dzīvē tā izskatās daudz greznāka, jo audums ir kaut kas no zīda vai satīna sērijas, nezinu, neesmu speciālists audumu nosaukumos. Bet man radās doma, ka turpmāk pirkšu lētas kastes un uzšūšu tām iekšiņas no smukiem audumiem, un, ja vajag, var arī pašu kasti nokrāsot. Protams, tas nav nekāds jaunums, bet es agrāk neko tādu nebiju iedomājusies. Tāpēc prieks par katru atklājumu, kā visu apkārt izveidot smuku ar maksimāli maziem līdzekļiem. 

Pirmie polimērmāla veikumi ;))

Tātad savu darbiņu un sīkumiņu iemūžināšanu sāku ar polimērmāla nieciņiem. Pavisam nesen atklāju šo materiālu. Zināju, ka tāds eksistē, taču nezināju, ka tas ir tik aizraujoši un mīļi. :) Un mana mazā arī var blakus darboties. Protams, man šajā jomā ir daudz ideju, kā jau arī visās citās, taču ne vienmēr visu sanāk īstenot, tāpēc ļoti ceru, ka varēšu atrādīt arī daudz sarežģītākus un neparastākus brīnumus. Bet šobrīd parādu savus pirmos veikumus ar šo materiālu, manuprāt iesākumam ir tīri labi. :)